Sezonas kaitēkļi

Kā iznīcināt lapsenes

Lapsenes

Vispazīstamākās lapseņu sugas pieder pie dzēlējlapseņu infrakārtas (Aculeata) iežmauglapseņu apakškārtā (Apocryta). Šīm lapseņu sugām olu dējeklis ir attīstījies par indes dzeloni, lai gan liela daļa šo sugu nedzeļ. Dzēlējlapseņu grupai pieder arī bites un skudras. Augļlapseņu apakškārtas (Symphita) sugām nav dzeloņa, un to kāpuri pamatā barojas ar dažādiem augiem. Šo sugu kāpurus savukārt medī vai uz tiem parazitē  ežmauglapsenes. Šaurākā izpratnē par lapsenēm sauc lapseņu dzimtas (Vespidae) sugas. Šai dzimtai pieder arī sirseņu ģints (Vespa).



Daudzās lapseņu sugas var iedalīt divās grupās atkarībā no to dzīves veida. Tās ir vai nu vientuļnieces, vai sabiedriski kukaiņi. Pieaugusi lapsene vientuļniece dzīvo viena pati, nekontaktējot ar pārējām sugas māsām. Liela daļa no tām arī neveido ligzdas. Turklāt visas lapsenes vientuļnieces ir vairoties spējīgas. Atšķirībā no lapsenēm vientuļniecēm sabiedriskās lapsenes dzīvo kolonijās un būvē ligzdas. Lielākajās kolonijās kopā var dzīvot vairāki tūkstoši lapseņu. Atkarībā no sugas ne visas sabiedriskās lapsenes ir vairoties spējīgas. Ir sugas, kurām līdzīgi kā bitēm, ir lapseņu māte - karaliene, kas vienīgā pārojas ar tēviņu, bet pārējās kolonijā ir sterilas lapsenes mātītes - strādnieces.