Apraksts

Grauzēji

Mājas pele (Mus musculus) ir peļu dzimtas grauzēju suga. Mājas peles bieži dzīvo cilvēku tuvumā, un tieši šī iemesla dēļ tā ir izplatījusies teju vai pa visu pasauli, lai gan tās dabiskais izplatības areāls ir tikai Eirāzija un Āfrikas ziemeļi. Ķermeņa garums 7-8 cm, masa — 14-32 g. Pelēcīgs kažoks. Aste ir gandrīz tikpat gara, cik ķermenis.

Mājas peles bieži tiek izmantotas laboratorijās kā eksperimentālie dzīvnieki. Tās pat tiek turētas kā mājdzīvnieki.

Pārsvarā krēslas un nakts dzīvnieks. Ātri skrien. Spēj veikli un samērā augstu lekt. Prot kāpelēt. Laba peldētāja. Izcila grauzēja. 

Aktivitāti saglabā visu gadu. Siltajā sezonā Latvijā ievērojamākā daļa mājas peles populācijas mīt ārvidē dažādās antropogēnajās teritorijās (uz laukiem, sakņu un augļu dārzos, pļavās, kultūrainavā), bet rudenī tā pārceļas uz ļaužu mitekļiem un citām ēkām viensētās, lauku apdzīvotajās vietās, pilsētās. Atnākot pavasarim, dzīvnieki pamet šīs ziemotuves. Tātad, novērojama masveidīga peļu sezonālā pārvietošanās: lielākā daļa no siltajā sezonā ārvidē mītošās populācijas rudeņos pārvietojas (lauku apvidos nereti pat kilometriem tālu) uz cilvēku darinātām būvēm, kur pievienojas tajās jau mājojošajām sugasmāsām – populācijas otrajai daļai (ko veido galvenokārt M. m. musculus pārstāves), kas visu gadu mājo dzīvojamajās un saimniecības ēkās un tiešā to tuvumā. Daudzas no pilsētās mītošajām pelēm vispār nekad nepamet cilvēku mājokļus. 

Par slēpņiem jeb atpūtas vietām, par midzeņu ierīkošanas vietām ēkās mājojošām pelēm noder dažādi tukšumi zem grīdas, aiz apmetuma, virs griestu seguma, neizmantotas un maz izmantotas mēbeles, vecu drānu u.c. drazas kaudzes u.tml. Ja nepieciešams, dzīvnieki paši izgrauž vai paplašina ieeju kādā slēptuvē, tādejādi izveidojot apmēram 3 cm diametrā lielu caurumu. Midzeņu darināšanai, dzīvojot telpās, mājas peles izlieto visneiedomājamākos materiālus, ko iepriekš pēc iespējas sīki sasmalcina. 

Dzīvojot ārvidē, mājas peles visbiežāk iemitinās dažādos dabiskos tukšumos vai citu grauzēju alās, retāk pašas izrok (ne īpaši dziļi) sev vietas midzeņu ierīkošanai. Midzeņus, dzīvojot ārvidē, parasti darina no smalki sagrauztas sausas zāles, lapām un sūnām, izklāj ar dažādu mīkstu materiālu.
No peļu mājvietām uz dažādām pusēm stiepjas taciņas. Mājas pelēm tīk izmantot vienus un tos pašus maršrutus. Telpās uz viņu pastāvīgajām taciņām var izdoties saskatīt nelielas piciņas, kas veidojušās drazai salīpot peļu urīnā, un nepavisam nav grūti ieraudzīt ekskrementu kaudzītes. 

Žurkas ir palieli grauzēji, salīdzinot ar pelēm, abas grupas pieder pie Vecās pasaules peļu apakšdzimtas (Murinae). Ir pieņemts mazākos grauzējus saukt par pelēm, lielākos par žurkām. Žurku svars parasti nepārsniedz 500 g. Žurku ķermeņa garums 8 - 30 cm, astes garums apmēram līdzīgs ķermeņa garumam.

Žurkas viegli iedzīvojas kaimiņos cilvēkam, līdz ar to nodarot lielu postu, apēdot un bojājot pārtiku, un pārnēsājot dažādu slimību ierosinātājus un parazītus. Tomēr jāatzīmē, ka žurkas, kas nedzīvo cieši blakus cilvēkam, bet atrod savu vietu savvaļā, ir veselīgas un izturīgas, toties pilsētas žurkas cieš no vienveidīgas un barības vielām nabadzīgas barības, un saslimst ar dažādām slimībām, pārnesot tās cilvēkiem. Žurkas dzīvo 2 - 5 gadus.